Alfa Romeo 147
| Alfa Romeo 147 | |
|---|---|
_Selespeed_Twin_Spark_5-door_hatchback_(2010-11-28).jpg) | |
| Pamatinformācija | |
| Ražotājs | Alfa Romeo |
| Ražošanas gadi | 2000-2010 |
| Ražošanas vieta | Pomigliano Dearko, Itālija |
| Projektētājs | Valters de Silva un Volfgangs Egers [1] |
| Virsbūve un šasija | |
| Klase | mazs ģimenes auto |
| Virsbūves tips |
trīsdurvju hečbeks piecdurvju hečbeks |
| Piedziņa | FWD |
| Saistītie modeļi |
Alfa Romeo GT Alfa Romeo 156 |
| Piedziņa | |
| Dzinējs |
1.6L I4 Twinspark Benzīndzinējs 3.2L V6 Alfa Romeo V6 Benzīndzinējs 1.9L I4 JTD turbokompresora dīzeļdzinējs |
| Transmisija | 5 ātrumu manuālā ātrumkārba, 6 ātrumu manuālā ātrumkārba, 5 ātrumu Selespeed pusautomātiskā ātrumkārba, 6 ātrumu Selespeed pussautomātiskā ātrumkārba |
| Izmēri | |
| Garenbāze | 2546 mm |
| Garums | 4223 mm |
| Platums | 1729 mm |
| Augstums | 1442 mm |
| Pašmasa | 1200-1360 kg |
| Hronoloģija | |
| Priekštecis |
Alfa Romeo 145 (trīsdurvju) Alfa Romeo 146 (piecdurvju) |
| Pēctecis | Alfa Romeo Giulietta |
Alfa Romeo 147 (Type 937) ir mazs ģimenes auto, kuru no 2000. gada līdz 2010. gadam ražoju itāļu kompānija Alfa Romeo.[2] 147 tika iebalsots kā Eiropas gada auto 2001. gadā.
147 tika izziņots Turīnas auto šovā 2000. gada jūnijā, kā pēctecis hečbekiem Alfa Romeo 145 un 146, kurš bāzēts uz lielākā 156 sedana. Tas tika tirgots ar 1.6, 2.0 un 3.2 litru benzīndzinējiem un 1.9 litru dīzeļdzinēju. Jau no paša sākuma tika piedāvātas versijas ar 'Selespeed' secīgo pārnesumkārbu.
Bija pieejamas divas aprīkojuma versijas - Turismo un Lusso. 147 bija pirmais Alfa Romeo ar divzonu klimata kontroli un elektrisko stabalitātes kontroli. Modeli ražoja desmit gadus, padarot to par vienu no visvecāko ražošanā esošo ģimenes auto Eiropā, brīdī, kad 2010. gada maija beigās to aizstāja Alfa Romeo Giulietta. Kopumā tika saražoti aptuveni 580 000 Alfa Romeo 147.
Dizains
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_Selespeed_Twin_Spark_3-door_hatchback_(2010-06-21).jpg)
147 dizainēja Valters De Silva un Volfgangs Egers. Automašīnas dizains tika atzīts jau tās prezentēšanas laikā un vēlāk ieguva vairākus diaina apbalvojumus. 2004. gada tika atjaunots 147 ārējais dizains, lai vairāk līdzinātos jaunajiem 159, Brera modeļiem un Alfa Romeo Visconti konceptauto. 147 pretestības koeficents ir (Cd) of 0.32.
Attīstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_01.jpg)
_02.jpg)
2004. gada beigās pārdošanā nonāca 147 facelift versija ar dažādiem dizaina uzlabojumiem - jauns priekšējais grills, jauni priekšējie lukturi, kā arī visām versijām, izņemot GTA modelim, tika pārveidots salona dizains. Tika piedāvāts jaudīgāks dīzeļdzinējs un uzlabota suspensija.
2006. gadā pārdošanā nonāca 147 1.9 JTD Q2 versija ar 'Torsen' ierobežotas slīdes difrenciāli. 2007. gada Boloņas auto izstādē Alfa Romeo prezentēja ierobežotas pieejamības 147 versiju ar nosaukumu 'Ducati Corse', kurš aprīkots ar JTD dīzeļdzinēju, Q2 un ierobežotās slīdes difrenciāli.
2010. gada maijā 147 aizstāja ar Giulietta.
Augstas veiktspējas versija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2002. gadā tika prezentēta 147 jaudīgā sporta versija GTA. GTA izmantoja 3.2 litru V6 dzinēju, kurš attīsta 247 ZS un maksimālo ātrumu 246 km/h. Tam bija par 30mm platāka virsbūve, lai varētu izmantot 225/45R17 riepas.
Pārsvarā modeļi tika aprīkoti ar sešu ātrumu manuālu ātrumkārbu, taču daži izmantoja arī pusautomātisko Selespeed ātrumkārbu. Kopumā tika saražoti 5029 GTA modeļi, no kuriem 1004 bija aprīkoti ar Selespeed ātrumkārbu.
Londonā bāzētā kompānija Autodelta izveidoja uzlabotu GTA versiju, kas aprīkota ar 3.7 litru V6 dzinēju, kurš attīsta 328 ZS. Autodelta arī izveidoju jaudīgāku GTA versiju, kas attīstīja 400 ZS.
Dzinēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Modelis | Dzinējs | Tilpums | Jauda | Griezes moments | 0–100 km/h | Maksimālais ātrums | Gadi |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Petrol engines | |||||||
| 1.6 TS | I4 | 1,598 cc | 105 ZS pie 5600 rpm | 140 Nm pie 4200 rpm | 10.6 s | 185 km/h (115 mph) | 2000–10 |
| 1.6 TS | I4 | 1,598 cc | 120 ZS pie 6200 rpm | 146 Nm pie 4200 rpm | 10.2 s | 195 km/h (121 mph) | 2000–10 |
| 2.0 TS | I4 | 1,970 cc | 150 ZS pie 6300 rpm | 181 Nm pie 3800 rpm | 9.3 s | 208 km/h (129 mph) | 2000–10 |
| 3.2 GTA | V6 | 3,179 cc | 250 ZS pie 6200 rpm | 300 Nm pie 4800 rpm | 6.3 s | 246 km/h (153 mph) | 2002–05 |
| Diesel engines | |||||||
| 1.9 JTD 8V | I4 | 1,910 cc | 100 ZS pie 4000 rpm | 200 Nm pie 1750 rpm | 12.1 s | 183 km/h (114 mph) | |
| 1.9 JTD 8V | I4 | 1,910 cc | 115 ZS pie 4000 rpm | 275 Nm pie 2000 rpm | 9.9 s | 191 km/h (119 mph) | |
| 1.9 JTDM 8V | I4 | 1,910 cc | 120 ZS pie 4000 rpm | 280 Nm pie 2000 rpm | 9.6 s | 193 km/h (120 mph) | 2005-10 |
| 1.9 JTD 16V | I4 | 1,910 cc | 126 ZS pie 4000 rpm | 305 Nm pie 2000 rpm | 9.4 s | 199 km/h (124 mph) | 2003-05 |
| 1.9 JTD M-Jet 16V | I4 | 1,910 cc | 140 ZS pie 4000 rpm | 305 Nm pie 2000 rpm | 9.1 s | 206 km/h (128 mph) | 2003-10 |
| 1.9 JTDM 16V | I4 | 1,910 cc | 150 ZS pie 4000 rpm | 305 Nm pie 2000 rpm | 8.8 s | 208 km/h (129 mph) | 2005-10 |
| 1.9 JTDM 16V | I4 | 1,910 cc | 170 ZS pie 3750 rpm | 330 Nm pie 2000 rpm | 8.0 s | 215 km/h (134 mph) | 2007-10 |
Connect
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Connect ir automašīnas informācijas sistēma, kas atrodas centra konsolē un sniedz iespēju caur displeju izmantot GPS, brīvroku režīmu telefonam, kā arī mainīt iestatītjumus radio un CD atskaņotājā. Ja tiek abonēta sistēmas maksas versija, ir iespējams savienoties ar Alfa Romeo palīdzības dienestu.
Atsauksmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tika slavēta 147 vadāmība, lai gan daži kritiķi norādījuši, ka tā esot pārāk viegla, kas vadītājam var likt novērst uzmanību no automašīnas vadīšanas, taču tā ir ļoti patīkama parkojoties. Citi kritizējuši smago ātruma pārslēgu, neērtos sēdekļus un saspiestību salonā.
Automašīna kļuva atpazīstama ar neierasti pludeno motora skaņu, kas ir netipiski šāda tipa mašīnām. Lietotie 147 cieš no salīdzinoši sliktās tirgus vērtības Lielbritānijā.
147 GTA un GTA Autodelta versijas pārbaudījis Džeremijs Klārksons raidījumā Gāzi grīdā!, kura ietvaros ar to izbrauca arī Stigs. Apskatā priekš The Sunday Times Klārksons slavēja automašīnas lielo uzrāvienu, uzspiežot gāzes pedāli.
Euro NCAP 2001. gadā novērtēja 147 pasažieru drošību ar trīs no piecām zvaigznēm un gājēju drošību ar divām no četrām zvaigznēm.[3]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alfa Romeo 147 ir ieguvis vairāk kā divdesmitseptiņus apbalvojumus, no kuriem svarīgākie uzskaitīti zemāk:
- Eiropas gada auto 2001. gadā.[4]
- "Zelta stūre" Vācijā 2000. gadā.
- AutoBild Inženieru, autovadītāju un žurnālistu favorīts Vācijā 2001. gadā.
- "Auto žurnāla balva" Francijā 2000. gadā
- "Brazīlija importa gada auto" 2002. gadā.
Autosportā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2003. gadā tika izveidota īpaša Eiropas autosporta sērija, kurā startēja tikai Alfa Romeo 147 automobiļi. 2005. gadā sacensības rīkoja paralēli ar WTCC.[5] Šajā sezonā uzvarēja īru autosportists Eions Murejs. Šajās sacensībās piedalījās 147 GTA Cup ar 220 ZS I4 1970cc Twin Spark dzinēju.
Čehu autosportists Martins Rada izmanto 147 ar 2.0 TS dzinēju (200 ZS), ar kuru 2009. gada Monte Karlo rallijā finišejā otrais N3 grupā un divdesmitpirmais kopvērtējumā.[6] 2012. gadā Rada piedalījās astotajā grupā, kurā uvarēja un kopvērtējumā finišēja četridesmitotrais[7]
2001. gadā automašina startēja arī BTCC zem JSM komandas, kurā labāko rezultātu saniedzu trešajā vietā Oultonas Parka trasē ar autosportistu Timu Harviju. Automašīna uzvarēja 2003. un 2004. gada Itālijas Superturismo Čempionātu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Autojen muotoilijat». www.ajovalo.net.
- ↑ «Pomigliano: fervono i preparativi per la nuova Panda». www.alvolante.it.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 25. aprīlī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. martā. Skatīts: 2009. gada 13. jūnijā. Arhivēts 2009. gada 8. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2017. gada 25. aprīlī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 23. februārī. Skatīts: 2017. gada 25. aprīlī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 22. februārī. Skatīts: 2017. gada 25. aprīlī.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||